Par klaiņojošiem mājdzīvniekiem Viesītes novadā

Kaķi jau izsenis ir apdzīvotu vietu jebkura pagalma simbols. Tomēr bieži vien tieši šie dzīvnieki ir par iemeslu, kādēļ izceļas domstarpības starp kaimiņiem – vieniem traucē, citiem nē, daļai ir vienalga, kas notiek ar bezsaimnieka kaķiem. Daudzi „dzīvnieku mīļi” pie kāpņu telpu durvīm vai zem dzīvokļu logiem rada antisanitārus apstākļus – met ēdienu ārā pa logiem, pie ieejas vai logiem atstāj netīras bļodiņas. Piebarotie kaķi sāk vairoties, sāk dziedāt “serenādes” zem logiem, iezīmēt teritorijas. Katru pavasari Viesītes pilsētā uzrodas ap 10 iepriekš neredzēti kaķi, to varētu skaidrot, kad marta mēnesī ir kaķu vairošanās laiks, pie mājām dzīvojošajām kaķenēm no tuvām un tālām vietām ierodas kaķu puikas, kuri arī reizē ar visiem tiek pabaroti, sakarā ar to vairāki no tiem prom vairs nedodas.

Kas jāņem vērā, lai, rūpējoties par šiem dzīvniekiem, cilvēki būtu saticīgi, bet kaķi – laimīgi? Bieži vien kaķu mīļotāji, rūpējoties par dzīvnieku labklājību, izmitina tos dzīvojamās mājas koplietošanas telpās, piemēram, pagrabā. Tomēr ne visi mājas iedzīvotāji ir apmierināti par šādu situāciju, jo dzīvnieki ne tikai nokārtojas koplietošanas telpā, bet, asinot nagus, bojā cauruļu siltumizolāciju, kā rezultātā tiek bojāts arī kopīpašums. “Ir higiēnas un labturības prasības, kas nosaka, ka, piemēram, no daudzdzīvokļu māju kontūra 20 metru attālumā dzīvniekus nedrīkst barot. Taču ir arī izņēmuma gadījumi, piemēram, ja daudzdzīvokļu māju kopīpašnieku sapulce pieņem lēmumu, tad to drīkst darīt, nosakot speciālu kaķu barošanas vietu, par ko ir lielas šaubas Viesītes novadā par šādu lēmumu esamību. Aizliegums barot bezsaimnieku dzīvniekus ir pretrunā ar Dzīvnieku aizsardzības likuma 4.pantu, kas norāda, kādas darbības atzīstamas par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem, tostarp arī dzīvnieka atstāšana bez aprūpes, ar to saprotot arī atstāšanu bez barības. Likums neizdala saimnieka un bezsaimnieka dzīvniekus, likums attiecas uz visiem. Pamanot pieklīdušu istabas dzīvnieku, cilvēks to pabaro, tādējādi piebarojot dzīvnieku (nereti pietiek ar vienu pabarošanas reizi) un pieradinot. Pieradināto istabas dzīvnieku saimnieki savus mīluļus nav sterilizējuši.

Vienlaikus cilvēks neizprot, ka ir kļuvis par pieklīdušā dzīvnieka saimnieku un būtu jāuzņemas atbildība arī par dzīvnieka potēšanu, atblusošanu un sterilizēšanu. Cilvēks, neizvērtējot savas laika un finanšu resursus, iegādājas vai pieradina istabas dzīvnieku un pēc laika secina, ka nespēj veltīt laiku mājdzīvniekam, to aprūpēt, ārstēt, sterilizēt un barot. Bieži vien prasot kaķu barotājai pie mājas dzīvojošu kaķu potēšanas pases, tiek balstīts uz to, ka kaķi viņai nepieder. Uzsveram, ka klaiņojoši suņi un kaķi, kurus periodiski kāds pabaro, pārnēsā dažādas slimības un parazītus, tādējādi apdraudot pašu cilvēku un mājas iedzīvotāju veselību. Dažādas slimības un parazītus no klaiņojošiem mājdzīvniekiem var saķert arī pašu koptie un mīlētie mājdzīvnieki.

Viesītes novada pašvaldības policija aicina iedzīvotājus būt atbildīgiem pret saviem jau esošajiem istabas dzīvniekiem, būt atbildīgiem, pieņemot lēmumu par istabas dzīvnieku iegādi vai pieradināšanu. Ceram uz sapratni!

Viesītes novada pašvaldības policijas inspektors J.Pučinskis

print