Kādam būt Sēlijas ģerbonim?

Vēsturiskajai zemei Sēlija ir savs karogs, savas tradīcijas, kā arī pašlaik top savs ģerbonis. Šādu priekšlikumu par sava ģerboņa izveidošanu ir izskatījuši arī Saimā un Valsts prezidenta kancelejā, iesakot arī Latviešu vēsturisko zemju likumā ierakstīt – Sēlijai jāizveido savs ģerbonis. Idejas un iniciatīvu par to, kādam būtu jāizskatās ģerbonim, ir uzņēmusies “Stendera biedrība”.

Kā stāsta biedrības “Sēļu klubs” vadītāja Ilma Svilāne: “Ir izstrādāts likumprojekts par vēsturiskajām zemēm, ko parakstījis Latvijas Valsts prezidents Egils Levits, un ar 2021.gada 1. jūliju spēkā stājas „Latviešu vēsturisko zemju likums” (likuma projektu skatīt zemāk). Pirmais teikums tajā skan: „Latvijas Republika 1918. gada 18. novembrī ir izveidota, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes – Vidzemi, Latgali, Kurzemi, Zemgali un Sēliju”. Esošajām vēsturiskajām zemēm ir savi ģerboņi. Ģerbonim jābūt arī Sēlijai, tāpēc tiek aktualizēts jautājums par to, kāds tas būs.

Ministru kabineta noteikumi Nr. 600, kas spēkā no 2019. gada decembra, nosaka Latvijas valsts ģerboņa un ar to saistīto Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņu heraldisko krāsu toņus atbilstoši materiālam un tehnikai un heraldisko krāsu grafiskos apzīmējumus. Ģerboņu poligrāfiskai attēlošanai izmanto tikai 6 krāsas: melna, sarkana, sudraba, zaļa, zelta un zila. Katrai no minētajām krāsām ģerbonī izmantojami tikai noteiktie krāsu toņi, kas atbilst atbilstošajiem RGB krāsu standarta kodiem. Noteikumi paredz šiem pieņemtajiem heraldisko krāsu toņiem atbilstošus grafiskos apzīmējumus, kā arī norāda stingru krāsu un apzīmējumu pielietojumu. Tas sašaurina iespējas, izvēloties Sēlijas ģerboni. Droši vien būs vairāki piedāvājumi, no kuriem izvēlēsies atbilstošāko. Cerams, ka to neizlems kāda viena persona.

 Vēsturisko zemju jeb kultūrvēsturisko novadu ģerboņos izmantots viens elements – heraldiskais zvērs. Kurzemei – lauva, Vidzemei un Latgalei – grifs, Zemgalei – alnis. Ja lauvas un grifa simboliskā nozīme ir aprakstīta, tad alnim šāda apraksta, šķiet, nav. Tā kā Sēlija vēsturiski ir bijusi daļa no valstiska veidojuma Kurzemes – Zemgales hercogistes, bet pēdējā laika posmā – no Zemgales, tad loģiski būtu izmantot Zemgales heraldisko elementu alni, bet pretēji pagrieztu. Tā kā nav norāžu par vairoga jeb ģerboņa pamata krāsas citiem ierobežojumiem, tad to var izvēlēties no minētajām krāsām.

Lai gan sēļiem un sēliešiem gribētos ģerbonī redzēt sava karoga sūnu zaļo toni, tomēr jāpaliek pie pieļaujamā zaļā toņa. Tieši sēļu jeb Sēlijas karoga esamība un plašais pielietojums Sēlijas novados nosaka to, ka pamata krāsa varētu būt zaļa, bet ne cita no minētajām sešām. Sēlija atdzimusi pēdējo 30 gadu laikā, pateicoties saviem cilvēkiem – viņu entuziasmam un patriotismam. Šis ceļš atšķiras no esošo zemju veidošanās ceļiem, tāpēc arī pamata krāsa var atšķirties no esošo zemju krāsām. Sēliju izjūtam, redzam un prezentējam kā zaļu mežu, lauku un purvu zemi ar pilsētu un ciemu salām. Dabas bagātības mēs bieži nosaucam par mūsu valsts zaļo zeltu, tāpēc Sēlijas heraldiskais zvērs alnis varētu būt zelta krāsā, kam ir dziļa un spēcīga simboliskā nozīme. Sēlija to ir pelnījusi, lai nostiprinātu savu pašapziņu, lepnumu un atbildību. Ja Zemgales ģerbonim ir zilā laukā sudraba alnis, tad šādā variantā Sēlijas ģerbonim ir zaļā laukā pretēji pagriezts zelta alnis, tas ir – pagriezts uz labo pusi. Kartē Sēlija arī ir pa labi vai uz austrumiem no Zemgales.

Šie gan ir subjektīvi spriedumi, jo to, kāds būs Sēlijas ģerbonis, izlems Valsts heraldikas komisija.”

Kopumā ģerbonis ir vēl viens nozīmīgs solis Sēlijas identitātes veicināšanā. Viena no idejām attēlojumam uz Sēlijas ģerboņa – Zemgales ģerbonī redzamā aļņa attēlošana, tikai ar pavērstu skatu nevis uz rietumiem, bet austrumiem, kā arī nevis uz zila, bet zaļa fona. Tomēr, kā uzsver Heraldikas komisija, ģerboņa izveides process nebūs ātrs.

„Latviešu vēsturisko zemju likums”  https://www.president.lv/storage/kcfinder/files/Likumprojekts_Vesturisko_zemju_likums_24092020.pdf

Foto: I. Svilāne

Informāciju apkopoja:

Viesītes novada pašvaldības

Jaunatnes lietu un sabiedrisko attiecību speciāliste

Dita Mažeika

 

print