Trauksmes celšana

Trauksmes celšana Viesītes novada pašvaldībā, tās iestādēs un struktūrvienībās.

2019. gada 1. maijā stājas spēkā Trauksmes celšanas likums ( turpmāk – Likums ), kura mērķis ir Latvijā stiprināt trauksmes cēlēju aizsardzību un veicināt trauksmes celšanu sabiedrības interesēs par dažādiem pārkāpumiem.

Likumā noteiktas tiesības ikvienam iesniegt trauksmes cēlēja ziņojumu, izmantojot likumā paredzētos mehānismus.

 Trauksmes celšanas likums

Papildus informācija par trauksmes celšanas būtību, ziņošanas mehānismiem, kompetento institūciju saraksti ir pieejama mājaslapā www.trauksmescelejs.lv

Viesītes novada pašvaldībā iesniegt trauksmes cēlēja ziņojumu (arī iekšējās trauksmes celšanas ziņojumu) var šādos veidos –

  • e-pasts: trauksme@viesite.lv;
  • klātienē Brīvības iela 10, Viesīte, Viesītes novads, LV-5237;

 Saite uz veidlapu

Ja vēlaties trauksmes cēlēja ziņojumu iesniegt rakstītu brīvā formā  personīgi ierodoties (nodot atbildīgajai personai), pirms ziņojuma teksta ir vēlams pievienot skaidri redzamu norādi “Trauksmes cēlēja ziņojums”. Piemēram, var pirms ziņojuma uz atsevišķas baltas lapas uzrakstīt “Trauksmes cēlēja ziņojums”.

Viesītes novada pašvaldībā kontaktpersona saziņai un konsultācijām par trauksmes celšanas ziņojuma iesniegšanu, kontakti: tel. _65245374_ vai e-pasts trauksme@viesite.lv

Trauksmi var celt fiziska persona, kura informē par iespējamu pārkāpumu, kas skar sabiedrības intereses, un kura sniedz sava darba ietvaros gūtu informāciju.

Likumā nav paredzēts, ka trauksmes cēlēja ziņojumu var iesniegt anonīmi. Trauksmes cēlējs ziņojumā norāda vārdu, uzvārdu, personas kodu un kontaktinformāciju. Minētie dati ir nepieciešami, lai sazinātos ar personu un vajadzības gadījumā noskaidrotu, kura persona valstij ir jāaizsargā. Saskaņā ar likumu trauksmes cēlēja ziņojumu nevar iesniegt anonīmi, jo, ja ziņojums iesniegts, neidentificējot iesniedzēju, nav iespējams nodrošināt personas aizsardzību.

Trauksmi ceļ sabiedrības interesēs, ar to saprotot, ka iespējamais pārkāpums apdraud kādu noteiktu sabiedrības grupu, proti, trauksmes cēlējs nav tikai personīgi ieinteresēts, bet viņš var būt arī daļa no apdraudētās sabiedrības grupas. Tas nozīmē, ka trauksme tiek celta gadījumā, ja noticis kāds sabiedriski nozīmīgs pārkāpums un tā dēļ var tikt apdraudēta vai ir apdraudēta kāda sabiedrības daļa. Sabiedrības daļa var būt, piemēram, uzņēmums, uzņēmuma darbinieki, iestāde, pensionāri, lauksaimnieki, bērni, iedzīvotāji, kas dzīvo noteiktā teritorijā, kā arī citas grupas. Arī pats iesniedzējs var būt daļa no skartās sabiedrības grupas.

Par trauksmes cēlēja ziņojuma izskatīšanas gaitu:

Katru reģistrēto ziņojumu pašvaldības atbildīgā persona saņemšanas secībā nekavējoties izskata un septiņu dienu laikā sākotnēji (pirmšķietami) izvērtē, vai ziņojumā ietvertā informācija liecina, ka tas ir trauksmes cēlēja ziņojums un atbilst trauksmes celšanas pazīmēm.

Par to, vai sniegtā informācija uzskatāma par trauksmes cēlēja ziņojumu, iesniedzēju informē likumā noteiktajā kārtībā.

Ja ir pieņemts lēmums par iesnieguma atzīšanu par trauksmes cēlēja ziņojumu, pašvaldība uzsāk trauksmes cēlēja ziņojuma izskatīšanu pēc būtības un, konstatējot pārkāpumu, saskaņā ar normatīvajiem aktiem (likuma 7. panta trešā daļa) piemēro atbildību trauksmes cēlēja ziņojumā norādītā pārkāpuma veicējam. Likums neregulē īpašu procesuālo kārtību trauksmes cēlēju ziņojumu izskatīšanai pēc būtības, līdz ar to trauksmes cēlēja ziņojuma izskatīšana pēc būtības tiek veikta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Ja saņemtais iesniegums ir vairāku institūciju kompetencē, to var izskatīt kopīgi (likuma 7. panta otrā daļa). Gan kopīgi izskatot trauksmes cēlēja ziņojumu, gan informācijas pieprasījuma gadījumā kompetentās institūcijas sadarbojas.

Ja trauksmes cēlēja ziņojuma izskatīšanas laikā rodas aizdomas par pārkāpumu, kura izskatīšana nav pašvaldības kompetencē, ziņojumu pārsūta izskatīšanai pēc piekritības (likuma 7. panta trešā daļa). Tas attiecas gan uz gadījumiem, kad pašvaldība, izskatot ziņojumu pēc būtības, konstatē, ka pārkāpums tomēr ir citas institūcijas kompetencē, gan arī uz gadījumiem, kad papildus pārkāpumam, par kuru iesniegts trauksmes cēlēja ziņojums, rodas aizdomas par citiem pārkāpumiem un to izskatīšana nav attiecīgās pašvaldības kompetencē.

Pašvaldībai ir tiesības pieprasīt un saņemt no citām juridiskām un fiziskām personām informāciju, kas nepieciešama lietas apstākļu noskaidrošanai (likuma 7. panta ceturtā daļa). Vienlaikus jāņem vērā, ka pašvaldības rīcība nedrīkst apdraudēt trauksmes cēlēja identitātes aizsardzību. Arī uz papildu informāciju attiecas likuma prasība, ka trauksmes cēlēja ziņojuma izskatīšanas materiāliem ir ierobežotas pieejamības informācijas statuss.

Trauksmes cēlēja personas datus var nodot tikai personām (institūcijām), kurām tie nepieciešami trauksmes cēlēja ziņojuma vai uz tā pamata ierosinātas pārkāpuma lietas izskatīšanai vai trauksmes cēlēja vai viņa radinieku aizsardzībai (likuma 11. panta trešā daļa). Līdz ar to pašvaldība ar pienācīgu rūpību izvērtē nepieciešamību nodot citām personām (institūcijām) trauksmes cēlēja personas datus vai informāciju, kas varētu apdraudēt trauksmes cēlēja identitātes aizsardzību. Tas attiecas gan uz informācijas apriti kompetentās institūcijas ietvaros (ziņojuma nodošana tikai tām personām, kuras tiesīgas un kompetentas izskatīt attiecīgo ziņojumu), gan uz ziņojuma pārsūtīšanu izskatīšanai pēc piekritības.

Saņemot, izskatot un apstrādājot trauksmes cēlēja ziņojumu, jāņem vērā, ka minētās darbības saistītas ar fizisko personu datu apstrādi un tādēļ piemērojama Vispārīgā datu aizsardzības regula, tostarp izvērtējot privātuma politikas papildināšanas nepieciešamību. Trauksmes cēlēja ziņojums kopš tā iesniegšanas brīža ir ierobežotas pieejamības informācija, uz kuru attiecas Informācijas atklātības likumā noteiktās aizsardzības prasības. Papildu prasība ir personas datu pseidonimizēšana, kas jāveic, atzīstot iesniegumu par trauksmes cēlēja ziņojumu.