Piemiņas vietas

PIEMIŅAS VIETAS

Viesītes Brīvības piemineklis

Viesītes Brīvības piemineklis ir brīvības, neatkarības un piemiņas simbols 1919. gada Viesītes aizstāvju cīņai pret bermontiešiem. Atklāts 1935. gadā. „Brīvība – tautas dzīvība” – šie vārdi iekalti piemineklī. Pieminekļa meta autors ir tēlnieks V. Jākobsons, somu granītā to izkalis akmeņkalis V. Treijs.

Viesītes pilsētas vecie kapi

Pirmie apbedījumi Vecajos kapos attiecināmi uz 19. gs. 30. gadiem. Te atdusas I pasaules karā kritušie vācu un krievu karavīri, kā arī trīs 1941. gada sarkanā terora upuri. Kā kopējs piemineklis viņiem veltīts liels akmens krusts.

Stenderu dzimtas kapi

Vieta tiek saukta arī par Stenderu kapu kalniņu. Šeit atdusas piecas Stenderu dzimtas paaudzes. Sunākstes draudzes vēstures visbagātākā lappusē minams Gothards Frīdrihs Stenders (saukts – Vecais Stenders). Vecā Stendera kapu sedz Daugavas dolomīta kapakmens plāksne ar uzrakstu: “Sche aprakts G.F.Stenders LATWIS dzim. 1714 mirr. 1796 ar sawu gafpafchu ”.

Gothards Frīdrihs Stenders, saukts arī par Veco Stenderu (1714-1796) – baltvācu mācītājs ar labām latviešu valodas zināšanām, apgaismotājs, izcilākais 18. gadsimta latviešu dzejas meistars, valodnieks  un izgudrotājs. Kultūras vēsturē ar Veco Stenderu sākas laicīgā literatūra latviešu valodā. Studējis teoloģiju un filozofiju Vācijā, kā arī bijis karaļdienestā Dānijā, kur izgatavojis divus globusus, kas joprojām glabājas Dānijas Karaliskajā bibliotēkā. 1774. gadā izdevis „Augstas gudrības grāmatu no pasaules un dabas”, kas ir pirmā populārzinātniskā enciklopēdija zemniekiem latviešu valodā par dažādu zinātņu jautājumiem. Vecais Stenders ir arī pirmās laicīga satura ilustrētās latviešu ābeces „Bildu ābices” (1787) autors.

Baltais eņģelis (Angelas fon Bēras kapa piemineklis)

Vārnavā, kas atrodas 12 km no Viesītes uz Sunākstes pusi, ārpus vecās kapsētas žoga atrodas vientuļš kaps, kuru rotā balts eņģelis. Šeit apglabāta muižkunga meita Angela fon Bēra, kura savu dzīvi beidza pašnāvībā nelaimīgas mīlestības dēļ.

+371 26785207

Piemineklis Jēkabam Brunneram Klauces kapsētā

Brunneri ir sena mežsargu dzimta, kas ap 19. gs. sākumu ienāk Elkšņu pagasta Romulīšu mājās Klauces pusē. Nākamā paaudzē dēls Jēkabs arī paliek par mežsargu. Jēkabam ir četri bērni – Dore, Anliene (saukta Liene), Pēteris un Alberts. Dēli tiek sūtīti skolās, vispirms apmeklē skolu Elkšņos, Jēkabpilī, tālāk – uz Rīgu. Abi ir ekonomisti. Pēc kara abi kļūst bagāti, pieder lieli īpašumi: Romulīši Klaucē, mājas Rīgā, Jūrmalā, Apguldes pusmuiža, vairākas mājas ārzemēs Itālijā, Šveicē, Zviedrijā.

Mākslinieka Teodora Zaļkalna darinātais kapakmens Klauces kapos ar uzrakstu aizmugurē Jēkabs Brunners (25.07.1849.-07.11.1908.), Māre Brunnere dz. Grāvs (25.03.1853. – nav iekalts). Pieminekļa priekšpusē bareljefā attēlota mežsarga figūra, pie sāniem suns, plecā šautene. Piemineklis darināts Allažu šūnakmenī. Pieminekli tēvam pasūtījis un uzstādījis vecākais dēls Pēteris Brunners.

Piemineklis revolucionāram Jānim Luteram-Bobim

1905. gada kaujinieks Jānis Luters-Bobis (1883–1938) ir pirmais profesionālais revolucionārs Baltijas sociāldemokrātu kustībā. 2005. gadā pie Sīpolu mājām uzstādīts piemineklis Viesītes – Aknīstes ceļa malā starp Klauci un Silakrogu. Tēlnieces Alvīnes Veinbahas Saukas granītā kaltais revolucionāra skulpturālais portrets gandrīz 7 t smagajā akmenī ir izcils tēlniecības darbs. Tālāk uz Ormaņkalna pusi atradušās Jāņa Lutera dzimtās mājas Ūbulāni.

Piemineklis zobārstam, publicistam, grāmatu izdevējam un revolucionāram Paulam Daugem

Par skolotāju Saukā strādāja rakstnieks, ērģelnieks, kultūras un sabiedriskās dzīves rosinātājs Juris Dauge (1835–1910). Saukas mācītājmuižas mācītāja māja reiz bijusi pirmā Saukas skola – Ķesterskola, ko nodibinājis ievērojamais pedagogs, pirmās ģeogrāfijas grāmatas sastādītājs Juris Dauge. No viņa pieciem bērniem sabiedrībā pazīstamāki Pauls un Aleksandrs. Pie mācītājmuižas atrodas 1972. gadā uzstādītais piemineklis revolucionārās kustības dalībniekam, zobārstniecības pamatlicējam Krievijā, filozofam un publicistam profesoram Paulam Daugem (1869–1946) (tēlniece I. Krūmiņa, arhitekts U. Berķis).

Piemiņas akmens Mārtiņam Bucleram un akmens zīme Fotogrāfijai 150 gadi

Piemiņas akmens Latvijas fotogrāfijas pamatlicējam Mārtiņam Bucleram atklāts 1987. gadā, piemiņas akmens Fotogrāfijai 150 gadi – 1989. gadā (tēlnieks Imants Līcis). Tie atrodas Saukas bijušās arodskolas pagalmā.

Pateicības akmens Ormaņkalna ļaudīm

Piemiņas birzs un Piemiņas akmens svešumā izvestajiem elksniešiem Elkšņos

Pie Elkšņu baznīcas puslokā iedēstītas 7 liepas ar dzīvības koku (tūju) vidū, pieminot 7 elksniešu ģimenes, kas pirmajā deportācijā 1941. gadā izvestas uz Sibīriju. Šie cilvēki dzimtajā pusē vairs nav atgriezušies. 1942. g. 14. jūnijā uzstādīta piemiņas plāksne izvestajiem un mācītājs Jūlijs Straume iesvētījis Piemiņas birzi. Turpat izveidots piemiņas akmens Komunistiskā genocīda upuriem. Piemiņas akmens, kas balstās uz sliedēm bez sākuma un beigām, ataino svešumā aprautās dzīves.

Komunistiskā genocīda upuru piemiņas akmens „Tiem, kas nepārnāca” Rites pagastā. Katru gadu 25. martā un 14. jūnijā, kad no savām mājām un dzimtenes svešumā tika aizvesti daudzi tūkstoši latviešu, ar klusuma brīdi tiek godināta Komunistiskā genocīda upuru piemiņa Latvijā.

Komunistiskā genocīda upuru piemiņas akmens Viesītē pie Domes ēkas. Atklāts 2003. gadā, veltīts 1941. un 1949. gadā represētajiem viesītiešiem.