Baznīcas

BAZNĪCAS

Nozīmīga kultūrvēstures daļa katrā novadā ir dievnami – mūsu garīgā atbalsta centri, kas to atrašanās vietām piešķir mieru, stabilitāti un gaišumu. Viesītes novadā ir četras luterāņu baznīcas, kas te uzceltas jau Kurzemes – Zemgales hercogistes laikā, un Viesītes Brīvības baznīca – 100 gadus vēlāk. Svētā Franciska katoļu baznīca, kas konsekrēta 2016. gadā, ir jaunākais dievnams Viesītes novadā.

Dievnamos var rast dvēseles mieru, tāpat ikviens aicināts arī novērtēt arhitektūras skaistumu un savdabīgumu. Katru gadu baznīcās norisinās akcija „Baznīcu nakts”, koncerti. Sunākstes baznīcā augustā atzīmē G. Fr. Stendera atceres dienu.

Saukas ev. lut. baznīca

Dievnams Saukas luterāņu draudzei uzcelts jau 1567. gadā, bet pirmajām koka sakrālajām celtnēm nav garš mūžs. Apmēram puskilometru no Saukas ezera, skaistā vietā netālu no Ormaņkalna 1825. gadā lika pamatakmeni tagadējai pēc skaita ceturtajai, Saukas luterāņu baznīcai. Skaistajā pakalnu ainavā harmoniski iekļaujas baltais dievnams. Tajā skatāmi kokgriezumā rotāti balkoni gar baznīcas sienām, pie ērģelēm un altāra, kā arī bagātīgi rotātā kancele un altāris, kura sānos novietotas apustuļu Pētera un Pāvila koka skulptūras. Tos darinājis mākslas galdnieks no Rīgas Francis Bernhards. Centrā mākslinieka J. J. Dēringa gleznotā altārglezna „Jēzus pie krusta ar Mariju un Jāni” (1868).

Sunākstes ev. lut. baznīca

Baznīca atrodas Viesītes pagastā Vārnavā, uzcelta Baznīckalnā netālu no pastorāta un iesvētīta 1829. gadā. Tās altārgleznu „Kristus debesbraukšana” gleznojis ievērojamais baltvācu mākslinieks J. L. Eginks 1844. gadā. Te kalpojis Vecā Stendera mazdēls Johans Kristiāns Stenders, viņa dēls un mazdēls, kā arī padomju varas represētais mācītājs Zelmārs Cīrulis (1932 – 1944). Baznīcas 100 gadu jubilejā uzstādīja baznīcas zvanu ar uzrakstu: Gods Dievam augstībā. Sunākstes draudze savai baznīcai 1926. Baznīcā skatāma marmora plāksne ar Pirmajā pasaules karā kritušo Sunākstes draudzes locekļu vārdiem un Lasmaņu dzimtas sarūpētā akmenī kaltā plāksne, kas veltīta 1941. gada 14. jūnijā no Sunākstes draudzes uz Sibīriju izvesto piemiņai.

Reizē ar Trešo atmodu sākās Sunākstes baznīcas atjaunošanas darbi. 1991. gadā arhibīskaps Kārlis Gailītis vadīja pirmo dievkalpojumu. Vecā Stendera 275 gadu atcerei pie baznīcas atklāja piemiņas akmeni mācītājam, literātam un valodniekam Gothardam Frīdriham Stenderam (1714 – 1796).

Elkšņu ev. lut. baznīca

Baznīca pirmo reizi rakstos minēta 1567. gadā. Tagadējā baznīcas ēka uzcelta un iesvētīta 1834. gadā. J. J. Dēringa gleznotā altārglezna „Kristus pie krusta” (1861) ir valsts nozīmes mākslas piemineklis. Altārglezna restaurēta 1989. gadā. Šobrīd altārglezna apskatāma bijušajā Elkšņu pamatskolas ēkā. Baznīcā ilgus gadus (1953-1991) kalpojis Sēlpils iecirkņa prāvests Artūrs Kaminskis (1914-2003).

Trešās atmodas laikā izremontēta baznīca un restaurēta altārglezna. 1989. gadā svinīgā dievkalpojumā uzvilka pirmo sarkanbaltsarkano karogu.

NB! Baznīca ir avārijas stāvoklī

Ilzu (Rites, Kacītes) ev. lut. baznīca

Tagadējā mūra baznīca celta iepriekšējās vietā, Ilzes ezera galā pie pašas Lietuvas robežas. To cēlusi Ilzesmuižas īpašniece Elizabete fon Orgīza–Rūtenberga. Baznīca iesvētīta 1844. gadā.

Baznīca stipri cietusi Otrā pasaules kara laikā, kad iznīcināta baznīcas iekārta un ērģeles. Saglabājušies tikai galvenie interjera elementi – altāris un mēbeles. Baznīca nav pārvērtusies drupās, pateicoties vietējo iedzīvotāju pūlēm.

Viesītes Brīvības ev. lut. baznīca

 


Viesīte agrāk piederēja pie Sunākstes draudzes. 1932. gadā nodibinājās Viesītes nodaļas dāmu komiteja, kas uzsāka līdzekļu vākšanu baznīcas celtniecībai. Jaunajai pilsētai bija nepieciešama Viesītes Brīvības baznīca. Pēc draudzes priekšlikuma baznīcu nolēma saukt Brīvības vārdā, jo to cēla vietā, kur 1919. gadā bija risinājušās Brīvības cīņas. Te atradās arī dažus gadus atpakaļ uzceltais piemineklis Viesītes atbrīvotājiem, bet baznīcas pamatakmens iemūrēts Brīvības cīnītāju piemiņas dienā.

1939. gada pirmajā Adventē notika jaunuzceltās baznīcas iesvētīšana. Tajā piedalījās arī projekta autors – ievērojamais arhitekts Pauls Kundziņš. Būvplānu finansēja profesors Pauls Stradiņš.

Baznīca atdzima no jauna līdz ar Trešo atmodu, atsākot savu darbību ar Pateicības dievkalpojumu 1994. gadā. Baznīcai altārgleznu dāvinājusi Viesītē dzimusī māksliniece Ligita Caune. Viņa ir arī atjaunotā interjera autore.

Svētā Franciska katoļu baznīca

2016. gada 8. oktobrī Viesītē konsekrēta Svētā Franciska katoļu baznīca. Baznīcas būvniecības darbi sākās jau 2013. gadā, 2015. gada augustā baznīcai tika uzlikts krusts. Baznīcas nosaukums tika izvēlēts par godu svētajam Asīzes Franciskam. Turklāt Jelgavas diecēzē nav neviena dievnama, kas būtu nosaukts šī svētā vārdā. Dievnams ir būvēts uz zemesgabala, kuru draudzei šim mērķim reiz uzdāvināja Anita Cinkmane, kura to bija saņēmusi mantojumā no sava tēva. Tā platība ir ap 6000 kvadrātmetru. Baznīcas kompleksā ir arī priestera dzīvoklis, svētdienas skolas un kora mēģinājumu telpas. Patlaban dievnama galveno telpu rotā pagaidu altārglezna, tomēr nākotnē plānots pasūtīt no koka darinātu svētā Franciska statuju. Viesītes Svētā Franciska katoļu baznīcas projekta autore ir Inese Savina.