Dabas objekti

DABAS OBJEKTI

Vārda ‘Sēlija’ etimoloģija saistīta ar vārdu ‘selis’, kas ir ezeriem bagāta vai purvaina apvidus iemītnieks. Šo versiju valodnieki atzīst par ticamāki. Risinot šī vārda cilmi, ir svarīgs apsvērums, ka senā Sēlija ir ezeriem un purviem bagāta teritorija. Viesītes novads ir bagāts ar ezeriem, upēm, purviem, pilskalniem, skaisto Saukas dabas parku (Ormaņkalnu un Līgo kalniņu), dižozoliem un dižakmeņiem.

Vēlies izrauties no ikdienas trokšņiem, steigas un stresa? Dodies uz Viesītes novadu un ieklausies dabā!

Saukas dabas parks

Atrodas Viesītes novada Elk­šņu, Rites un Saukas pagastos. Tā platība – 53,77 km2, dabas parks aizņem Sēlijas paugurvaļņa augstāko daļu, kur uz austrumiem no Saukas ezera paceļas Ormaņkalns (167 m v.j.l.). Parka teritorijā ir Saukas ezers (718 ha), Lielais Klauces ezers, Bukūzis, Aklais ezers, Klauces upe un Dūņupe. Aizsargājamā teritorija un tai pieguļošās teritorijas ir bagātas ar arheoloģiskajiem objektiem: kulta vietām, pilskalniem, senkapiem un kapsē­tām, apmetnēm un pilskalniem, kā arī novadam raksturīgās būvniecības tradīcijās veidotām viensētām.

  1. gada 5. decembrī nodibināta sabiedriskā organizācija Saukas Dabas Parka Fonds.

www.saukasdabasparks.lv

Saukas ezers

Lielākais ezers Zemgalē un 15. lielākais Latvijā. Atrodas Sēlijas paugurvaļņa Dienvidu daļā Saukas, Elkšņu un Rites pagastos. Platība 7,71 kvadrātkilometri, garums – 6,2 km, platums – 1,5 km, vidējais dziļums – 6,1 m, dziļākā vieta – 9,5 m. Saukas ezerā mīt visdažādāko sugu zivis: līdakas, asari, plauži, karpas, raudas, zandarti, sami un zuši. Makšķerēšanas licences: veikalos Saukā, Lonē, Neretā (DUS), Aknīstes degvielas uzpildes stacijā, kā arī vietās, kur iznomā laivas.
Ormaņkalns

Sēlijas paugurvaļņa augstākā virsotne (167 m v.j.l.), dzejnieku apdziedāts, gleznotāju un fotomākslinieku bildēs iemūžināts. Kalns senajiem sēļiem bijusi tautas pulcēšanās vieta. Tajā vienmēr atradušies sargi, kas modri vēroja apkārtni un par uzbrucēju tuvošanos signalizē­ja ar iekurtu ugunskuru. Saucējs – parasti taurētājs – stāvējis Ormaņkalnā, no kura pārskatāma plaša apkārtne. No šejienes arī nosaukums Sauka – saukt kopā, sasaukt ļaudis, lai paziņotu gan priecīgas, gan bēdīgas ziņas, lai informētu, brīdinātu. Zinoša gida pavadībā atradīsiet Kalna Druvu svētakmeni.

Ormaņkalnā atrodas skatu tornis.

Tālāk uz ezera pusi atrodas piemiņas akmens Kalna skolai (celta 1773. g., nojaukta 1945. g.). Ēkas pamata akmenī iekalta Imanta Ziedoņa vadītās dižkoku atbrīvotāju grupas darbības simboliska zīme – eglīte.

Līgo kalns

Skaistākā Ormaņkalna virsotne ar plašu skatu uz Saukas ezeru. Ikviens šeit tiek aicināts Zāļu dienā ielīgot Jāņus un kurināt lielo ugunskuru Līgo vakarā. Blakus Ormaņi – 19. gs. celtniecības piemineklis. Lauku sēta ar nelielām pārbūvēm saglabājusies līdz šodienai. Savienojot kūti un šķūņus, izveidota saimniecības ēku lokveida konstrukcija. Sēta kā laika un vides liecinieks veiksmīgi iekļaujas Ormaņkalna kopskatā.

Klauces Mazais un Lielais ezers

Gleznaina ieleja, ezeru virkne, caur kuriem tek Sūpes ezera notekupe – Klauces upe.

Viesītes ezers

Platība 214,9 ha, max. dziļums 19 m, vidējais dziļums – 5,9 m, garums 7,5 km, platums – 0,5 km. Viesītes ezerā mīt līdakas, plauži, raudas, ruduļi, līņi, sudrabkarūsas, sapali, auslejas, grunduļi, asari, ķīši un akmeņgrauži. Viesītes ezera austrumu gala nosaukums ir Melnezers. No tā iztek Viesītes upe, kas savus ūdeņus nes uz Mēmeli un Lielupi. Ezerā ietek Ļaudīte, Roņupīte, grāvis no vasarāja un 4 avoti.

Viesītes pilsētas ezers – Mazais ezeriņš

Tā apkārtne ir iemīļota pastaigu un atpūtas vieta, īpaši romantiski ir Mīlestības saliņā, ko no ezera šķir purviņš.

Elkšņu dižozols

Apmēram 200 m no Elkšņu pamatskolas uz DA ceļa malā atrodas 600 gadus vecs dižozols, kura apkārtmērs ir 6,30 m.

Miklavānu dižozols

2016. gada 14. maijā Viesītes novada Saukas pagastā dižkoku glābēju grupa Gunta Eniņa vadībā un vietējie ļaudis rīkoja talku, lai atbrīvotu ko­kos un krūmos ieaugušo Miklavānu dižozolu un tam blakus vēl trīs raženus ozolus, no kuriem viens arī sasniedzis dižkoka apmērus.Miklavānu dižozola ap­kārtmērs ir 7,20 metri. Ozols ir unikāls ne tikai ar saviem apmēriem, bet arī ar unikālo mizas faktūru: raupjām dziļām rievām, kas veido neparakstu rakstu. Turklāt viens ozola zars sasniedzis kārtīga koka stumbra resnumu — 3,30 metru apkārtmēru. Turpat blakus Miklavānu milzim atrodas vēl dižozoli, kura stumbra apkārtmērs  ir 5,50, 3,75 metri, šo koku skāris zibens, vēl vienam — 4,06 metri.