Maršruts Viesītes pilsētā

MARŠRUTS PILSĒTĀ

Viesītes Kultūras pils ir lielākais kultūras nams Latvijas laukos. Piedāvā pastāvīgas ekspozīcijas divās izstāžu zālēs, telpas pasākumu (kongresu, konferenču) rīkošanai. Ēka sākta celt 1980-to gadu vidū, arhitekts – Linards Skuja. 2003. gadā „Pēckara mantojuma” dienās pie Viesītes Kultūras pils tika pacelts Eiropas kultūras mantojuma dienu karogs.

Skulptūra „Āzis” atrodas Viesītes centrā un atgādina par pilsētas agrāko nosaukumu – Āžu miestu.

Viesītes Zaļais tirgus. Āžu miesta tirgus rakstos minēts jau 19. gs. 80. gadu vidū. Uzplaukumu tas piedzīvoja pēc II pasaules kara. Viesītes tirgus dienas bija ceturtdienas. 2013. gadā atklāts Viesītes Zaļais tirgus, saglabājot tirgus tradīcijas.

Stacijas laukuma nosaukums atjaunots Mazā Bānīša simtgadē 2016. gadā.

Viesītes šaursliežu dzelzceļš, hidrokolona, 03.04.2002.

Sliežu posms un ūdenspumpis Stacijas laukumā saglabājies no Viesītes šaursliežu dzelzceļa darbības laikiem (1916-1972).

Mazā Bānīša parks (A. Brodeles ielā 7) ir viena no muzeja „Sēlija” nodaļām. Muzeja pārziņā ir 7 vēsturiskās ēkas no stacijas apbūves kompleksa. Vagonu depo apskatāma lokomotīve, dienesta  un kravas vagoni, kravas platforma, sliežu fragments un drezīnas. Mazā Bānīša lokomotīve būvēta 1918. gadā, bet dienesta vagons 1916. gadā Berlīnes firmā Schwarzkopf. Šaursliežu dzelzceļu militāro kravu transportēšanai uzbūvēja vācu karaspēks 1915.–1916. gadā, bet pēc Pirmā pasaules kara to pielāgoja arī pasažieru pārvadāšanai. Dzelzceļš Viesīti savienoja ar Jēkabpili, Neretu, Daudzevu un Aknīsti. Pēdējais reiss notika 1972. gada 31. augustā. Augusta pirmajā svētdienā Viesītē tiek atzīmēta Dzelzceļnieku diena.

Valeskalniņš ir interesants dabas veidojums – veidojies ap II gadsimtu pirms mūsu ēras un ir ievērojams kā Sēlijas vaļņa vienīgais oss. Valeskalniņš ir vienīgais ģeoloģiskais piemineklis Viesītē un tās apkārtnē. Teika stāsta, ka reiz, diviem milžiem cīnoties un vienam no tiem krītot, tas ticis turpat apglabāts. Milža kaps tad nu arī ir pats Valeskalniņš, saukts arī par Āža muguru.

Viesītes evaņģēliski luteriskā Brīvības baznīca atrodas uz 8 metrus augstā Valeskalniņa. Brīvības baznīca ir pēdējais Latvijā uzceltais luterāņu dievnams pirms 2. pasaules kara. Līdzekļus baznīcas celtniecībai saziedoja Viesītes iedzīvotāji, bet par būvplānu samaksāja medicīnas profesors Pauls Stradiņš, to izstrādāja arhitekts Pauls Kundziņš; baznīca iesvētīta 1939. gadā. Baznīcas būvdarbi izmaksāja 32 000 latu. 1994. gadā baznīcas interjeru atjaunoja pēc mākslinieces Ligitas Caunes plāna, tajā atrodas arī viņas radītā altārglezna „Ticība, cerība, mīlestība”.

Viesītes Brīvības piemineklis ir brīvības un neatkarības simbols, pieminot 1919. g. 14. oktobra kauju pie Valeskalniņa, kad viesītieši guva uzvaru pār Bermonta karaspēku. Pieminekli somu granītā veidojis tēlnieks VoldemārsTreijs pēc Voldemāra  Jākobsona meta. Tas celts par ziedojumiem un atklāts 1935. gada augustā. Latvijas Valsts karogs piemineklī kaltā brīvības cīnītāja rokās plīvojis abu okupāciju laikos. Padomju laikā šeit tika izveidoti Brāļu kapi, un pieminekli aizsedza ar stādījumiem. Pateicoties tiem, piemineklis netika iznīcināts, un 1989. gada Lāčplēša dienā to atklāja otrreiz.

Viesītes vidusskola. 1929. gada  oktobrī tiek uzsākta Viesītes pilsētas pamatskolas ēkas (tagad vidusskolas) jaunbūve. Pamatakmens ielikšanā piedalījās arī prof. Pauls Stradiņš. 1933. gada  rudenī mācības sākas jaunajā pamatskolas ēkā. Pateicoties skolas direktora V. Poliektova neatlaidībai un prof. Paula Stradiņa, kā arī Augstākās Padomes deputātu palīdzībai, 1961. gadā uzsāka skolas piebūves celtniecību. To pabeidza 1962. gadā.

Paula Stradiņa krūšutēls atrodas pie Viesītes vidusskolas Vaļņu ielā 7. Tēlnieks – Kārlis Jansons, arhitekts – Edvīns Vecumnieks. Atklāts 1987. gada 1. novembrī.

Pagasta nams iesvētīts 1927. gadā. Te bija plaša zāle domes sēdēm, dzīvokļi skolotājiem, istaba policijas kārtībniekam, vecmātei un pagasta ziņnesim. To cēla pēc būvtehniķa P. Timrota meta. Tieši šajā ēkā 1928. gadā miesta skrīveris K. Bagātais nolasīja lēmumu par pilsētas tiesību piešķiršanu, kā arī apstiprināja pilsētas nosaukumu un ģerboni.

Paula Stradiņa skola (Peldu ielā 2) izvietota bijušajā pagastskolā, kas iesvētīta 1881. gadā. Šeit skolas baznīcas telpā mācītājs Johans Stenders nokristījis nākamo profesoru Paulu Stradiņu, un te Pauls mācījies pamatskolā. Tagad te atrodas muzeja „Sēlija” nodaļa. Te apmeklējams prof. P. Stradiņa kabinets un Stradiņu viesistaba, izstādes kamīnzālē, rokdarbu klase, Annas Brodeles literatūras klase, Vecā Stendera kabinets, Kāpēča klase, Medpunkts. Vasaras sezonā Paula Stradiņa skolas dārzā apskatāma „Veselības pēda” pie Viesītes Mazā ezeriņa.

Aptieka Brīvības ielā 2 ir viena no vecākajām aptiekām Sēlijā. 1884. gadā to dibinājis īpašnieks Kārlis Osterhofs. Aptiekas dārzā tikuši audzēti ārstniecības augi, kurus turpat pārstrādāja medikamentos. Aptieka ēkā darbojas no uzbūvēšanas dienas līdz mūsdienām.

Piemiņas akmens prof. Paula Stradiņa dzimtās mājas vietā. Atklāts 1978. gadā. Vieta, kur dzimis izcilais Latvijas mediķis un medicīnas vēstures profesors Pauls Stradiņš.

Āžu krogs atrodas pilsētas vēsturiskajā centrā. Tā ir Viesītes pilsētas vecākā ēka, kas uzcelta ap 1840. gadu. Krogs un stadula zirgiem pastāvēja un darbojās arī Latvijas pirmās brīvvalsts gados. Pēc Otrā Pasaules kara tas tika pārbūvēts un pārveidots ugunsdzēsēju depo vajadzībām.

Piemiņas plāksne profesoram Paulam Stradiņam (portreta autors mākslinieks Jānis Strupulis) pie Stradiņu ģimenes mājas Raiņa ielā 14. 1902. gadā Paula Stradiņa tēvs uzcēla šo māju un ierīkoja tur nelielu veikaliņu.

Mīlestības saliņa ar tajā izvietotu brīvdabas estrādi. Šī vieta jau kopš 30iem gadiem ir iemīļota mīlētāju tikšanās vieta un tā ir saglabājusies kā mūžīgās mīlestības un uzticības simbols. Uz saliņas zvērētai mīlestībai ir īpašs spēks.