Rokišķi

rokiskiRokišķi (lietuviešu: Rokiškis) ir pilsēta ziemeļaustrumu Lietuvā apmēram 60 kilometrus uz ziemeļiem no Utenas. Rokišķu rajona centrs, Cēsu sadraudzības pilsēta.

Rokišķi atrodas vēsturiskās Sēlijas zemes dienvidu daļā, kas 13.-15. gadsimtā bija strīdus teritorija starp Livonijas ordeni un Lietuvas dižkunigaitiju. Pirmo reizi rakstos minēti 1499. gadā, vēlāk kā kņazu Krošinsku (lietuviešu: Krošinskiai, poļu: Kroszinski) rezidence Viļņas vaivadijas ziemeļu pierobežā. 1715. gadā to ieguva Tīzenhauzenu dzimta (poļu: Tyzenhauz), kas uzbūvēja skaistu neogotiskā stilā celtu Svētā Mateja baznīcu un muižu, kura mūsdienās ir labi saglabājusies. Tagad muižā atrodas Rokišķu reģionālais muzejs. Pilsētu tika pārbūvēta klasicisma stilā.

Rokišķi bija Žečpospoļitas daļa līdz pat 1795. gadam, kad Lietuvu pēc Polijas dalīšanas anektēja Krievijas impērija. Pilsētu sākotnēji iekļāva Lietuvas guberņā, pēc tās sadalīšanas 1801. gadā Viļņas guberņā, beidzot 1843. gadā to iekļāva jaunizveidotajā Kauņas guberņā.

Rokišķi strauji attīstījās pēc 1873. gada, kad caur to tika uzbūvēts Daugavpils-Liepājas dzelzceļš.

1915. gadā vācu armija okupēja pilsētu. Pēc kara teritorija ap Rokišķiem kļuva par jaunizveidotās Lietuvas Republikas daļu. 1920. gadā Rokišķiem piešķīra pilsētas tiesības.

Rokišķi ir Lietuvas prezidenta Aļģirda Brazauska (Algirdas Brazauskas, 1932-2010) un bīskapa Antonija Urbša (1879-1965) dzimtā pilsēta.

Leģenda par Rokišķu dibināšanu stāsta par kādu mednieku, kura vārds bija Roko, kurš medīja zaķus (lietuviešu: kiškis’).

http://www.rokiskis.lt/lt/pradzia.html