Viesītē uzturas delegācija  un koncertē ogļraču pūtēju orķestris no Polijas

Viesītes pašvaldības starptautiskās sadarbības partneri no Čeladžas pilsētas Polijā ieradās Viesītē 7.augustā un uzturējās šeit līdz  11.augustam. Vizītes mērķis - piedalīties un koncertēt  Viesītes 80-gadei veltītajos pilsētas svētkos. Delegācija, kuru vadīja  Čeladžas pilsētas mērs Marek Mrozowski mūs apmeklē jau otro reizi. Sadarbība starp pašvaldībām izveidojās 2006.gadā, kad 2.maijā tika parakstīts sadarbības līgums. Šajā laikā katru vasaru ir notikušas savstarpējas jauniešu programmu apmaiņas un Viesītes deju kolektīvs „Augšzeme” ir priecējis Čeladžas iedzīvotājus ar savu dejotprasmi. Regulāri tiek īstenotas delegāciju apmaiņas un plānoti ikgadēji pasākumi sadarbības ietvaros. Viesītes pārstāvji ir piedalījušies Čeladžas svētkos „Dni Czeladza” un „Ave Maria”. Šogad mūsu pilsētas svētku pasākumus kuplināja Čeladžas pilsētas ogļraču pūtēju orķestris, kura spēlētā mūzika pulcēja plašu klausītāju skaitu. Viesi uzturēšanās laikā iepazinās ne tikai ar Viesīti, bet arī apmeklēja Jēkabpili, Rīgu un Jūrmalu. Atvadoties no viesiem saņēmām atzinīgus vārdus par mūsu pilsētu, cilvēkiem un apkārtējo vidi. Informāciju sagatavoja G. Dimitrijeva

Pie pašvaldības sadarbības partneriem ārzemēs    Čeladžā Ir izstrādāts savstarpējās sadarbības līguma pielikums par aktivitātēm 2008. gadā. Šogad plānota jauniešu apmaiņas programma un delegāciju vizītes pie partneriem. Savstarpējās sadarbības rezultātā ir izveidots Čeladžas pilsētas vēstures īsa apkopojuma tulkojums angļu un latviešu valodās, ar kura palīdzību ir iespēja iepazīties ar mūsu partneru pilsētas vēsturi.    Hobro 2008. gada 14. janvārī Hobro notika biedrības Viesīte (Latvija) – Hobro (Dānija) sanāksme, kurā tika pārrunātas turpmākas sadarbības aktivitātes. Biedrības vadītājs J. Damma kungs, kurš ir arī Viesītes Goda pilsonis 2006, informēja sanāksmes dalībniekus par Viesītes pilsētas svētkiem. Iespējams, ka mūsu partneru oficiāla delegācija no Hobro pilsētas ieradīsies uz svētku pasākumiem.

Čeladža (Czeladz) Pilsētas īsa vēsture

Apkopojis Marek Mrozowski    Čeladž atrodas Silēzijas vojevodistes centrālajā daļā, pilsētu grupā, kuras ietilpst Aglomeracja Katowicka. Pilsētas kaimiņi ziemeļos un austrumos ir Bedžina, dienvidaustrumos - Sosnoweca, dienvidos – Katowice, bet rietumos Šemanowice Šļaska. Pilsētas platība ir apmēram 1657 ha , bet iedzīvotāju skaits gandrīz 35 tūkstoši. Tas nozīmē, ka Čeladža ir viena no visblīvāk apdzīvotajām pilsētām Polijā (gandrīz 2 tūkstoši iedzīv./km2). Čeladža ir viena no vecākajām pilsētām Polijā.

Lēzenumā, kurā ir izvietojusies pilsēta, iegūst dolomītu un kaļķi. Šodien šķiet neticami, ka klintis ir saglabājušās neskartas miljoniem gadu. Tagad tās ir kļuvušas par pilsētas ainavas pamatelementu. Šos veidojumus, kas radās pirms apmēram 300 miljoniem gadu, no ārpuses klāj plāna kārtiņa smilšaini – mālaini četrkārtu nosēdumi.  Šodienas pilsēta un tās apkārtne jau no seniem laikiem ir bijusi intensīva migrantu teritorija. Pirmie iedzīvotāji te parādījās 700 – 550 g. p.m.ē. Šīs kultūras attīstību ar varu apstādināja Ščitu cilts Vēlāk (apmēram III gs. p.m.ē.) to apdzīvoja Celtowes cilts, bet ēru mijā Wandalowes cilts. Situācija izmainījās no slāvu ierašanās brīža mūsu ēras V un VI gs. Teritorijas pie Bruņicas varēja brīvi iegūt un kļuva par mājvietu Gužas ciltij, kura kopīgi veidoja pirmo valsti Wišlan. Čeladžas apkaime atkal no jauna atdzīvojās, apkārtnē veidojās arvien jauni ciemi.

1179. gadā Mazās Polijas rietumu robeža nokļuva silēziešu sfēras ietekmē. Acīmredzot, jau XIII gs. sākumā Meško apkaimes cari ķērās pie jaunu teritoriju apsaimniekošanas. Pateicoties cara dārgumu krātuvei tika uzbūvēts tilts pār Bruņicu. 1228. gadā apkaimes cars Kazimirs I uzdāvināja Čeladžas pilsētu Klemensam par to, ka šis bagātnieks paaugstināja apkaimes pils sētas aizsargmūrus. Dažus gadus vēlāk apmetnei jau bija tirgus raksturs un veidojās pilsēta.   Pēc atkārtotas tatāru iebrukšanas apkaimes cars Wladislavs I uzsāka Čeladžas (1262) lokācijas procesu pēc vācu likumiem. Rezultātā, pēc noslēgtā līguma, no tā laika pilsētai bija jākļūst par pašvaldību, kuras priekšgalā būtu jābūt vujtam. Pilsētas centrs kļuva par taisnstūrveida tirgu, kam apkārt atradās dzīvojamās mājas. Laukuma izskats nav īpaši izmainījies līdz pat šodienai. Vecpilsētas laukuma ziemeļrietumu pusē atrodas krogs, kurš bija vujta rezidence.

1443. gadā Krakovas bīskaps Zbigņevs Oļešnickis atpirka Čeladžu un Šewežu no Češinas cariem un šajā teritorijā ierīkoja Kšestwas caristi. Sākumā tas deva pamatus neatkarīgai valstij, kuru pārvaldīja Krakovas bīskapi, bet tā nebija ne Polija, ne Silēzija, tā izrādījās īpaši stipra. Sākotnēji Kšestwas teritorijā ietilpa divu pilsētas apvidu zemes: Čeladža un Šeweža. No 1519. gada šīs teritorijas tika palielinātas ar Kozeglovska baronātu, caristes galvaspilsēta bija Šeweža.  Sākotnēji divas reizes gadā svētā Staņislava dienā notika gadatirgi, bet otrdienās tirgi. Pār tiltu uz Burņicu devās tirgotāju karavānas. Krogā tika izdiskutēti pasaules jaunumi. Dzīve ritēja normāli. Tikai reizi pa reizei Čeladžai uzbruka kāds karojoši noskaņots kaimiņš. Tas bija apgrūtinoši, bet pilsēta pēc iebrukumiem tika regulāri atjaunota. Iedzīvotāji uzbrucējiem nepalika parādā un ar panākumiem atsita ienaidnieka uzbrukumus, kā arī palīdzēja citiem kaimiņiem.

15.gs.otrajā pusē Čeladžā sākās izmaiņas. Arvien biežāk lielāku nozīmi guva iedzīvotāju viedoklis. Paralēli vujtam parādījās pilsētas padome, kura ieguva vadošu lomu. Padomes priekšgalā bija birgermeistars. 16.gadsimtā senās pilsētas centru apjoza mūris ar diviem vārtiem. Vecpilsētas laukumā tika uzcelts rātsnams, ielās parādījās mājas ar verandām. Saimnieciskā dzīve paplašinājās arī priekšpilsētā, kur darbojās lielākas un mazākas darbnīcas, trīs dzirnavas, krogs, alus darītava, muita un lopu tirgus.  Poļu troņa gāšanas rezultātā (1587-1588) sākās cīņas par troni. Pēc izšķirošās kaujas pie Bičinas troni ieguva viens no pretendentiem Maksimilians Habsburg. Sākās ilgas pārrunas, kuras notika neitrālā zonā – Čeladžas rātslaukumā. Vēlāk 1589. gada 9.martā Jans Zamouskis un Wilhelms fon Rosenbergs parakstīja paktu, kura spēks Maksimilianu iecēla Polijas tronī.

Čeladžu apciemoja arī karaļi. 1683.gadā iedzīvotāji sveica Jana III Sobeska armijas parādi, kura devās uz Vīni. Pats karalis šeit aizkavējās līdz 21. augustam, lai atpūstos. Sākot ar 1699.gada 27. jūlija Augusts II Lielais vērsās pie čeladžiešiem: „Vēršos pie Jums, kas apdzīvo manu zemi un tēviju, ar mīlestību pret Jums, ne jau ar mērķi, lai būtu Jūsu Cēzars, bet tādēļ lai atnestu Jums manu pārticību, manas bagātības, manu varenību un visu, kas no manis būs atkarīgs, lai slavu un jūsu tautas godu manu spēju robežās pavairotu, iznīcinātu karalistes nedraugus, bet pirmām kārtām kristiešu ienaidniekus.”  Austrumu Kšestwas neprecīzi noteiktās robežas kļuva par iemeslu vairāku gadsimtu ilgam robežu strīdam ar Mihalkowicas īpašniekiem – sākumā Meročevski, bet vēlāk Donnersmarckami. Strīds, kurš sākās 1615. gadā ilga pat līdz 1817. gadam, bet tā ietekme bija jūtama pat līdz pēdējam karam. Neaprobežojās tikai ar likumiskiem jautājumiem un noslēgto kārtējās cariski - karaliskās komisijas pamieru, bet ik pa laikam nesaskaņas ieguva atklāta kara formu. Kad čeladžieši izdemolēja Meročevska pagalmu, tad kā atbilde nodega vietējās dzirnavas; kad tika traucēti kaimiņu ļaudis, kas izcirta pierobežas ozolus , kad ...

XVII un XVII  gadsimtu mija nebija laimīga. Zviedru kari atstāja pēdas visā poļu valstī. Vēl piedevām 1736. gadā milzīgi palu ūdeņi nonesa visu pilsētu. Tik nelaimju vienā reizē nevarēja būt nejaušs gadījums. Vainīgais tika atrasts ātri. Ja var ticēt toreizējam pilsētas mēram, pilsētas valdei, kā arī vujtam, pie visām nelaimēm vainīga bija viena persona – Katažina Wlodičkova. Pie tik milzīgas apsūdzības izvirzīšanas nav ko brīnīties, ka pēc īsas izskatīšanas procesa burvi sadedzināja ( 1740. g .). Vēlāk izrādījās, ka viņa neko sliktu nebija izdarījusi, bet bija jau par vēlu ko mainīt.  1790. gada Lielā Saeima pasludināja Kšestwo Ševerske pievienošanu Polijai. Divus gadus vēlāk (1792. gada 27. aprīlī) karalis Staņislaws Augusts pasludināja Čeladžu par Žepospolites brīvpilsētu, dodot tai jaunu ģerboni: „ Lai tas tā notiktu, pats maģistrāts, kā arī pilsētas tiesa piešķir uzticības zīmi, lai varētu izmantot uz zīmoga par zīmi oficiālos darījumos un lai pilsēta varētu lepoties, mēs pasludinām ģerboni, piešķirot tam attēlā seno laiku mūru torni ar trim logiem.”

Kalnraču vēsture Čeladžā sākas pie Pjaskas 1860. gadā. Darbi veicās lēni un tikai 1867. gadā tika sasniegta pirmā ogļu kārta. Jaunā atradne tika nosaukta Ernest-Mihal. 1879. gada tā tika pārdota franču uzņēmējiem. 1880. gadā ogļraktuve tika nosaukta par Saturnu. Deviņus gadus vēlāk to pārņēma Lodžas fabrikanti. Drīzumā ogļraktuvju tuvumā sāka attīstīties ogļraču apdzīvojamie kvartāli. Reizē ar rūpniecības attīstību izmainījās arī dzīves kvalitāte. Sāka pazust, tik raksturīgās, koka mājas. To vietu ieņēma akmens dzīvojamās ēkas. Senie lauki pārveidojās par mazākiem un lielākiem ciematiem. Īsi pirms pirmā pasaules kara pilsētu kronēja jaunā, varenā svētā Staņislawa baznīca. Nosusinātajās lejienēs izveidoja parkus. Tika ierīkotas jaunas ielas, bet vecajām atjaunots segums. Līdz Čeladžai bija iespējams atbraukt ar autobusus vai tramvaju. Pārmaiņas skāra arī sabiedrisko dzīvi. Tika radītas jaunas skolas, bibliotēka, slimnīca, sporta klubs, pasts, kino utt.  Pēc II pasaules kara beigām pilsētā atgriezās normāla dzīve. Lēnām atjaunojās tirdzniecība, amatniecība un rūpniecība. Pieauga nodarbinātība rūpnīcās, palielinājās produkcijas ražošana, uzlabojās apgāde un iedzīvotāju dzīves līmenis, sabiedriskās organizācijas atjaunoja savu darbību. Atkal atdzīvojās tirdzniecība. Izskatījās, ka attīstībai nebūs beigu, bet izrādījās, ka sociālisms bankrotēs.  Politiskās situācijas maiņa izraisīja teritoriālo reformu. Procesa gaitā Čeladžas pašvaldība sāka atbildēt par pilsētas attīstību un par visām sociālajām problēmām. Pēc vairākiem mēģinājumiem, tikai 2004. gadā izdevās sagatavot visu akceptētu, reālu un daudzgadīgu Čeladžas attīstības stratēģiju. Stratēģijā ir ņemta vērā pašreizējā situācija, un iezīmēti turpmākās attīstības virzieni līdz 2025. gadam. Čeladža mainās. Pilsēta kļūst vienlīdz pievilcīga kā investoriem, tā visiem citiem, kas vēlas ko īpašu.   Materiāls tulkots no poļu valodas

Pie sadarbības partneriem Čeladžas (Czeladz) pilsētā Polijā    Līdzīgi, kā mēs Viesītē turam godā un uzturam dzelzceļnieku tradīcijas, mūsu partneri atzīmē ogļraču svētkus. Decembra sākumā, konkrēti, 4. decembrī Silēzijā, kur atrodas mūsu partneri, tiek atzīmēta Svētās Barbaras diena. Šajā svētku dienā tiek ievērotas gadu gaitā izveidojušās tradīcijas. Pēc dievkalpojuma baznīcā svētku dalībnieki krāšņā procesijā ogļraču orķestra mūzikas pavadībā dodas pie Sv. Barbaras statujas, kur tiek nolikti ziedi un dziedātas visu ogļraču aizstāvei veltītas dziesmas. Šajā dienā ogļrači ir tērpušies krāšņās formās, kuru neatņemama sastāvdaļa ir cepures ar dažādu krāsu spalvu pušķiem, kas ir atšķirīgās krāsās, atkarībā no tā, kādu pozīciju darbinieks ir ieņēmis raktuvēs. Orķestrantiem, piemēram, ir sarkanas krāsas pušķi. Pēc Sv. Barbaras godināšanas svētku dalībnieki dodas uz kopīgu mielastu, kur tiek dziedātas ogļraču dziesmas un svētku dalībnieki bauda nacionālus poļu ēdienus. Fotomateriālā redzami momenti no svētku norises, skati no raktuves, kas tagad ir brīvdabas muzejs, Čeladžas pilsētas skati.      Informāciju sagatavoja G. Dimitrijeva

Ilggadīga un noturīga draudzība

Vairāk kā 10 gadus pastāv sadarbība starp Viesītes pašvaldību un Hobro pilsētu Dānijā.Tā notiek kultūras apmaiņas jomā. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas dāņu draugi organizēja palīdzību Viesītei nodrošinot ar nepieciešamām iekārtām un aprīkojumu Viesītes veselības un sociālās aprūpes centru, izglītības iestādes Viesītē,  nodrošināja pašvaldību ar autotransportu, gādāja par humāno palīdzību iedzīvotājiem.
Laikā no 2006. gada 1.augusta līdz 6. augustam pašvaldības darbinieki, dejotāji un kora dziedātāji viesojās Hobro pilsētā. Vizītes mērķis - kultūras programmas apmaiņa un turpmākās sadarbības pilnveidošana. Uzturēšanās laikā notika tikšanās Hobro pilsētas municipalitātē, kuru vadīja Hobro pilsētas mērs J. Pontoppidan. Uz sarunām ieradās jaunais pašvaldības vadītājs H. C. Maarup un rīkotājdirektors, kuri savu amatu sāks pildīt no 2007. gada 2. janvāra. Teritoriālās reformas Dānijā rezultātā Hobro pašvaldība kā viena no 4 pašvaldībām iekļausies jaunās Mariagerfjord pašvaldības sastāvā, tādēļ turpmākās sadarbības attīstībai ir nepieciešama formu dažādošana.
Viesītes dejotāji un dziedātāji ir pazīstami Hobro iedzīvotāju vidū un tiek gaidīti. Arī šoreiz Viesītes jauktais koris un deju kolektīvs „Augšzeme” priecēja Hobro un tās apkārtnes iedzīvotājus ar raitu dejas soli un skanīgu dziedāšanu, kas izraisīja neviltotu sajūsmu publikas rindās. Uzturēšanās laikā tika sniegti 8 koncerti pansionātos, kultūras aktivitāšu centros un pilsētas laukumā. Kā pateicība par ieguldīto darbu sadarbības dibinātājam un ilggadējam tās kopējam Jorgenam Damma kungam tika piešķirta „VIESĪTES GODA PILSOŅA 2006” balva.
	Viesītes pilsētas ar l.t domes priekšsēdētājs J. Dimitrijevs pasniedz J. Damma kungam „VIESĪTES GODA PILSOŅA 2006” balvu.
Jauna draudzība – jaunas iespējas    Viesīte – Čeladža (Polija)
Izglītības programmas Socrates apakšprogrammas Comenius ietvaros skolu sadarbības projekta „Atklāj Eiropu ar izjūtām – Eiropas garša gada garumā” projekta sanāksmes laikā Viesītes arodvidusskolas pārstāvji apmeklēja Čeladžas pilsētas pašvaldību, kur radās doma par savstarpēju sadarbību pašvaldību līmenī.
	Čeladžas pilsētas mērs M. Mrozowskis, pašvaldības sekretāre, Viesītes arodvidusskolas direktors J. Līcis un projekta koordinatore G. Dimitrijeva pirmajā tikšanās reizē 2005. gada decembrī.
Laikā no 29. 04. līdz 03. 2006. Viesītes pilsētas ar l.t. domes delegācija viesojās Čeladžas (Czeladz) pilsētā Polijā, kur notika pilsētas svētki „Dni Czeladzi”. Viesītes pašvaldību pārstāvēja Viesītes pilsētas ar l.t. domes priekšsēdētājs J. Dimitrijevs, domes priekšsēdētāja vietniece I. Līce, kultūras pils direktore R. Vasiļjeva un teritorijas attīstības plānotāja G. Dimitrijeva. Vizītes mērķis tika sasniegts un tās ietvaros 2. maijā abas puses parakstīja oficiālu sadarbības līgumu, kas paredz pieredzes apmaiņu, kā arī dažāda veida sadarbību vairākās jomās nākotnē. Čeladzas pilsēta atrodas Silēzijā 12 km attālumā no vienas no lielākajām Polijas pilsētām – Katovices. Svētkus apmeklēja arī citu valstu delegācijas – sadarbības partneri no Francijas pilsētas Auby un Ukrainas partneri no Ždačovas pilsētas. Ar partneriem no Auby ir 30 gadu sadarbība, bet ar Ždačovas pilsētu – 3 gadi.
	Sadarbības līgumu paraksta Czeladzi pilsētas mērs Marek Mrozowski un Viesītes pilsētas ar l.t. domes priekšsēdētājs Jānis Dimitrijevs.
Vizītes laikā delegācija iepazinās ar Čeladzas pilsētu, tās kultūrvēsturiskajām vietām, apkārtni, cilvēkiem, kā arī apmeklēja tuvākās lielākās pilsētas Katovici un Krakovu. 3. maijā visi viesi kopā ar Čeladzas pilsētas vadību un iedzīvotājiem piedalījās svinīgajos pasākumos, kas veltīti Polijas Konstitūcijas dienai.         2006. gada 10. – 15. augustam Viesītē uzturējās delegācija no sadarbības pilsētas Čeladžas Polijā, ko vadīja pilsētas mērs Mareks Mrozowskis. Viesi iepazinās ar Viesītes pašvaldību, apmeklēja Jēkabpils pilsētas domi, Jēkabpils rajona padomi un viesojās Poļu skolā Jēkabpilī, iepazinās ar Latvijas ievērojamākām vietām. Pilsētas svētku laikā viesi piedalījās Viesītes pilsētas svētkos, tikās ar pašvaldības darbiniekiem, iedzīvotājiem. Sadarbības ietvaros tiek plānoti kopīgi pasākumi sporta jomā, kultūras apmaiņā un jauniešu nometņu organizēšanā iesaistot partnerus no Ukrainas un Francijas.
Viesīte – Židavčiva (Ukraina)            Viesītes pilsētas ar l.t domes priekšsēdētājs J. Dimitrijevs, priekšsēdētāja vietniece I. Līce un Kultūras pils direktore R. Vasiļjeva 18. – 21. augustam uzturējās darba vizītē Ždavčivas pilsētā Ukrainā, kur tika parakstīts sadarbības līgums. Plānots sadarboties pieredzes apmaiņas, kultūras un nevalstiskā sektora jomās.
	Viesītes pilsētas domes priekšsēdētājs J. Dimitrijevs un Židavčivas pilsētas mērs M.Šuiko paraksta sadarbības līgumu.

Šodien vārda dienas svin: