Latvijas Nacionālajā bibliotēkā aizvadīta Sēlijas diena

28. septembrī jau no paša rīta līdz vakaram Latvijas Nacionālajā bibliotēkā ar daudzveidīgu sarunu un aktivitāšu programmu norisinājās Sēlijas novadu apvienības rīkotais pasākums “Sēlijai Būt” jeb Sēlijas diena Gaismas pilī.

Pasākumā tika aktualizēts jautājums par Sēlijas kā atsevišķa reģiona pastāvēšanu, kā arī klātesošie tika iepazīstināti ar sēļu saknēm un Sēlijas identitāti, vēstures sabiedriskās dzīves izpausmēm,vērtībām un personībām, kā arī tika runāts par Sēlijas nākotnes perspektīvām.

Novada kultūrvēsturiskā dzimšana nav šķirama no novada ekonomiskās attīstības. Nav šaubu, ka administratīvi teritoriālais iedalījums jāsaista ar ne tikai ar saimniecību pašreizējām realitātēm un nākotnes vīzijām, bet arī ar vēsturisko ģeogrāfiju un kultūrvēsturiskajām tradīcijām, šajā ziņā apstrīdams ir nodoms Sēliju iekļaut Latgales apgabala sastāvā, tas šo novadu darītu tikai atpalikušāku un trūcīgāku. No kultūrvēsturiskā un zinātniskā viedokļa, pievienot vēsturisko Sēliju citas vēsturiskas mentalitātes un attīstības novadam – Latgalei – šķiet nepamatoti. Reformai jāveidojas dialogā starp varas orgāniem un tautu. Un tai jānotiek harmoniskas Latvijas nākotnes vārdā.” – tas ir rakstīts pirms 20 gadiem (autors akadēmiķis Janis Stradiņš), bet izklausās kā šodien! – pasākuma uzrunā teica LNB direktors Andris Vilks, atzīmējot, ka tieši tādēļ, Sēlijai veltītajai dienai Gaismas pilī  ir svarīgs akcents visas Latvijas kontekstā. „Šodien esam satikušies, lai runātu par aktuālām problēmām un jautājumiem, kas skar arī Administratīvi teritoriālo reformu. Runāsim par tēmām, kas iedalītas divos būtiskos virzienos –saknes un identitāte, un otrs – mobilitāte un nākotne. Atgriezīs savējie savējos!-tādēļ ir svarīgi runāt par šim tēmām,”uzsvēra A.Vilks,”ja mēs noliedzam šodien novadus, ja noliedzam novada patību, tad mēs sāksim noliegt arī izloksnes, dialektus, noliegt valodu, beigu beigās, noliegt arī visu valsti un tas nedrīkst notikt! Sēlijai būt!”.

Sēlijas novadu apvienības priekšsēdētāja vietnieks, Ilūkstes novada domes priekšsēdētājs Stefans Rāzna, savā uzrunā  atsaucās gan uz Sēlijā dzimušo Jāni Raini, gan akadēmiķa Jāņa Stradiņa ieguldījumu Sēlijas vārda nešanā. „Mēs lūgsim mūsu māti Latviju, lai viņa saņem drosmi un atzīst savu pameitu Sēliju, kas reiz bija zudusi, bet nu viņa ir atnākusi un ir dzīva, uzņemties rūpes un nolikt blakus un dot mīlestību  tāpat kā savām citām meitām– Zemgalei, Kurzemei, Vidzemei, Latgalei. Mīļie sēļi, neticēsim meliem, maldugunīm, kas tiek liktas uz mūsu ceļa, uz šī reformu ceļa, kas mūs sola vest pa platu, līdzenu, taisnu ceļu laimīgā nākotnē. Iesim pa savu ceļu, lai tas ir šaurs, līkumains, grumbuļains, bet iesim, sēļi, stipri  pie sava mērķa. Un lai mēs skaļā un uzstājīgā balsī varētu teikt Sēlijai būt!”–  tā S. Rāzna.

Sarunās un diskusijās par reģionu attīstībai būtiskiem jautājumiem piedalījās Zbigņevs Stankevičs, Rūta Muktupāvela, Alberts Sarkanis, Laura Dimitrijeva, Ineta Timšāne, Iveta Zībārte, Kaspars Ādams, Raita Karnīte, Juris Vectirāns. Sarunu moderators – Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes docents un Tiesību teorijas un vēstures katedras vadītājs, kā arī Valsts prezidenta Egila Levita konstitucionālo tiesību padomnieks Jānis Pleps. Sarunas noslēdza Velta Čebotarenoka.

Pasākumu vadīja mūsu novadnieks Latvijas Nacionālā  teātra aktieris Jēkabs Reinis. Savukārt, sarunu daļu vadīja Jānis Pleps (jurists, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes docents un Tiesību teorijas un vēstures katedras vadītājs, kā arī bijušā  Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa konstitucionālo tiesību padomnieks).

Iepazīt Sēliju bija iespējams ne tikai caur sarunām un diskusijām, bet arī caur daudzveidīgo kultūras programmu, kurā uzstājās arī Viesītes vidējās paaudzes deju kolektīvs “Augšzeme”.  Tāpat arī kultūras programmā ikvienam bija lieliska iespēja dzirdēt un redzēt Latvijas Kultūras akadēmijas tradicionālās dziedāšanas grupa “Saucējas”, folkloras kopas “Ritam”, “Kāre”, “Dignojīši” un “Lauce”, kapela “Digna”,  VPDK “Deldze”, VPDK “Solis” un JDK “Landi”, VPDK “Ieleja”, VPDK “Atvars”, VPDK “Sēļi” un JDK “Ance”, kā arī māksliniekus ar sēļu saknēm – Elīnu Šimkus, Armandu Siliņu un Ievu Akurateri. Visas dienas garumā Gaismas pilī skanēja sēļu valoda un dziesmas, darbojās mājražotāju un amatnieku tirdziņš. Viesītes novadu mājražotāju tirgū pārstāvēja gardais Maijas Malnačas medus, veselīgā Gitas Kļaviņas melnā plūškoka produkcija, kā arī biedrības “Zīle” rokdarbnieces ar skaistajiem, latviskajiem darbiem.

LNB oranžērijā jebkuram interesentam, bija  iespēja doties virtuālā ceļojumā pa Sēliju un apmeklēt izvietoto Sēlijas novadu apvienības veidoto izstādi “Sēlijai būt!”. Izstāde Latvijas Nacionālajā bibliotēkā būs skatāma vēl divas nedēļas līdz 13. oktobrim.Tā pat arī sajust Sēliju tika aicināti arī mazākie bibliotēkas apmeklētāji un viņu vecāki – LNB Bērnu literatūras centrā bija piedāvāta īpaša programma bērniem. Sēliju izdziedāt dziesmās un izdejot rotaļās aicināja Viesītes mūzikas studija.

Savās pārdomās par Sēlijā piedzīvoto un sajusto un asprātīgās piezīmēs par sēļiem dalījās arī mūziķis Kārlis Kazāks, kurš vairākkārt ir ceļojis pa Sēliju un iepazinis sēlisko izloksni. Pasākuma apmeklētāji saņēma arī video sveicienu no režisora Sandija Semjonova, kurš šovasar uzņēma dokumentālo filmu „Neatklātā Sēlija”, kas četrās sērijās nonāks uz televīzijas skatītāju ekrāniem šī gada nogalē.

Paldies Latvijas Nacionālajai bibliotēkai par viesmīlīgu uzņemšanu, kā arī visām Sēlijas novadu apvienības pašvaldībām par ieguldīto darbu pasākuma organizēšanā!

Informāciju apkopoja:

Jaunatnes lietu un sabiedrisko attiecību speciāliste Dita Mažeika

Foto: D. Mažeika

print