Zemgalē apgūst pieredzi sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanā

2019. gada 5. un 6. februārī Zemgales plānošanas reģiona ieviestā projekta “SocQuality” (LLI – 317) ietvaros Jaunjelgavas, Viesītes, Auces un Dobeles novada pašvaldību sociālo dienestu darbinieki un jaunatnes darba speciālisti no Latvijas kopā ar Lietuvas kolēģiem no Rokišķiem, Kretingas un Jonišķiem, apguva pieredzi sociālo pakalpojumu un iekļaušanas pasākumu sniegšanā. Galvenā uzmanība tika pievērsta sociālās rehabilitācijas un iekļaušanas pasākumu metodēm, kā arī profesionālās izdegšanas risku mazināšanas pasākumiem.

Pieredzes apmaiņas pasākums notika Jelgavā. Iesākumā Zemgales plānošanas reģiona birojā projekta partneri tika iepazīstināti ar plānošanas reģiona darbu. Šobrīd, viens no nozīmīgākajiem un finansējuma ziņā apjomīgākajiem Zemgales plānošanas reģiona ieviestajiem projektiem sociālajā nozarē ir, ESF finansētais, deinstitucionalizācijas projekts “Atver sirdi Zemgalē”. Tiek gatavoti arī citi sociālo pakalpojumu attīstības projekti.

Pasākuma dalībnieki apmeklēja Jelgavas sociālo lietu pārvaldes Dienas aprūpes centru jauniešiem ar garīga rakstura traucējumiem ”Harmonija”, kur tika iepazīstināti ar jaunākajām metodēm un nākotnes iecerēm jauniešu nodarbinātībai un stresa mazināšanai, piemēram, smaguma segas un multisensorā istaba.

Dalībnieki apmeklēja arī Psihoneiroloģiskās slimnīcas “Ģintermuiža” muzeju. Slimnīcas ilggadējā speciāliste, muzeja vadītāja Anastasija Meiere stāstīja par, valstī vienā no lielākajām psihoneiroloģiskajām slimnīcām, 130 gadu laikā uzkrāto psihiatrijas un sociālās rehabilitācijas metožu pieredzi. Pasākuma dalībniekiem – sociālo dienestu darbiniekiem, kuri strādā ar to pašu mērķauditoriju ārpus slimnīcas sienām, bija iespēja identificēt kopīgus saskarsmes punktus, piemēram, slimnīcas speciāliste pieminēja “aizņemtības terapiju”, kas sasaucas ar aktuāliem jautājumiem sociālo dienestu dienas centros. Atskatoties vēsturē, slimnīcas speciāliste norādīja uz Latvijas pirmās brīvvalsts laikā slimnīcā attīstīto darba terapiju – izveidotajām galdnieku, kalēju, kurpnieku un grozu pinēju darbnīcām, aktīvo dalību kultūras pasākumos, kā arī mūsdienās piedāvāto mūzikas un mākslas terapiju.

Sociālajā darbā, strādājot ar cilvēkiem ar invaliditāti, veicot dažādus iekļaujošus pasākumus, kā arī, lai pašiem sociālajiem darbiniekiem mazinātu izdegšanas riskus, ir iespējams plaši pielietot mākslas terapijas metodes.  Ar to, kā darbojas mākslas terapija, kā plānot mākslas terapijas nodarbības saviem klientiem, kādus speciālistus labāk izvēlēties, pastāstīja Deju un kustības terapeitu asociācijas Latvijā vadītāja Solvita Zemīte. Pieredzes apmaiņas dalībniekiem bija iespēja arī “uz savas ādas” izbaudīt mākslas terapijas metodes, piedaloties deju un kustību terapijas, mūzikas terapijas un mākslas terapijas grupas nodarbībās sertificētu mākslas terapeitu vadībā.  Nodarbības notika Jelgavas bērnu un jauniešu centrā “Junda”, tā vadītāja sākotnēji dalībniekus iepazīstināja ar centra piedāvāto iespaidīgo pulciņu, apmeklētāju un darbinieku skaitu un daudzajiem darbības virzieniem, kā arī ar dažiem iekļaujošiem pasākumiem bērniem ar īpašajām vajadzībām.

ES Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas finansētajā projektā “Sociālo pakalpojumu pieejamības un kvalitātes uzlabošana Vidusbaltijas reģionā” (SocQuality, LLI-317) tiek veidoti un uzlaboti sociālās iekļaušanas pasākumi cilvēkiem, kas ir pakļauti atstumtības riskam. Vēl projekta ietvaros šobrīd tiek veikts  iepirkums sociālo pakalpojumu kvalitātes vadības sistēmas ieviešanai partneru organizācijās un investīcijas atsevišķos partneru sociālās infrastruktūras objektos sociālo pakalpojumu uzlabošanai.

Informāciju sagatavoja:

Ilva Kalnāja, ZPR komunikāciju speciāliste

ilva.kalnaja@zpr.gov.lv , tālrunis 28814226

    

Drukāt