Zelta kāzu jubilāri – Aija un Dzintars Rutki

Šī gada 25.janvārī novada Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Daina Vītola, pašvaldības izpilddirektore Sanita Lūse un sabiedrisko attiecību speciāliste Dita Sala viesojās Rites pagastā, “Ceļinieku”  mājās, lai sveiktu Aiju un Dzintaru Rutkus viņu Zelta kāzu jubilejā. Viesošanās laikā Aija un Dzintars atmiņā atsauca to laiku pirms 50 gadiem, kad 1969.gada 25.janvārī viņi viens otram teica “jā” vārdus. 

Rutku ģimenes māju saimniece Aija ir “vietējā meitene” – dzimusi un augusi Rites pagastā.  Savukārt, māju saimnieks Dzintars ir rīdzinieks-  Iļģuciema “zēns”. Jautājot, kā Aijas ģimene pieņēma pilsētas puisi Dzintaru. Aija stāsta: “No sākuma gāja visādi, jo Dzintars, būdams rīdzinieks, īsti lauku darbus nemācēja. Bet, ar laiku Dzintars iemācījās gan braukt ar traktoru, gan slaukt govis, gan darīt citus lauksaimniecības darbus.”

Interesējoties par to, kā tad abi iepazinušies Aija un Dzintars stāsta, ka tas notika, kad Aija vēl mācījās augstskolā – kādā augstskolas studentu ballē. Dzintars atminās: “Tas notika uzreiz – iemīlējāmies no pirmā acu uzmetiena”. Nepagāja  ilgs laiks, kad abi jaunieši Aija un Dzintars jau mija laulības gredzenus tepat Rites pagastā , kāzas svinot  Aijas ģimenes mājā.

Abi atminas, ka todien pirms 50 gadiem bijusi balta, auksta ziema, bet tas neliedza lūgtajiem viesiem kārtīgi nosvinēt šo skaisto notikumi. Aija stāsta, ka kāzas bijušas ļoti jautras, jo liela daļa viesu bija viņas studiju biedri. Dzintars piebilst, ka bija arī vietējie muzikanti, kuri visas nakts garumā rūpējās, lai viesi varētu izdejoties. Aija un Dzintars savu kāzu dienu atceras ar smaidu sejā.

Lielu daļu savas aktīvās darba dzīves Aija un Dzintars pavadīja Rīgā, jo jaunības gadi Aiju aizveda  uz Rīgu studēt svešvalodas (angļu valodu), arī Dzintars tajā laikā strādājis Rīgā Koksnes ķīmijas institūtā. Pēc apprecēšanās abi jaunieši savas darba gaitas arī saistīja ar  Rīgu. Dzintars pabeidza Celtniecības tehnikumu un strādāja dažādos celtniecības objektos. Dzintars smejoties stāsta: “Šajā laikā, kad strādāju par celtnieku, man bija jāceļ Dailes teātris – esmu izstaigājis teātra augstākos punktus. Tomēr uz teātra atklāšanas ceremoniju mani diemžēl neuzaicināja “. Vēlāk darba gaitas Dzintaru aizvedušas uz uzņēmumu “Dzintars”, kur viņš nostrādājis vairākus gadus. Dzintars smejoties saka: “Biju Dzintars “Dzintarā”. Aija atminoties stāsta, ka kādu laiku strādājusi kopā ar Dzintaru Koksnes ķīmijas institūtā, kur viņa tika nozīmēta par tulku. Tomēr, turpmākās darba gaitas Aiju aizvedušas uz Rīgas Ļeņina rajona izpildkomiteju, kur strādājusi par kadru instruktori. Aija stāsta: “Kopumā visu mūžu nodarbojos ar angļu valodu, gan tulkojot, gan mācot skolēnus” .

Šobrīd Rutku pāris dzīvo Aijas vecāku mājās Rites pagastā. Kā Aija stāsta: “No Rīgas dzīves atteicāmies un pārcēlāmies uz šo māju 1992.gadā, kad man bija 44 gadi. Šo māju ieguva mans vectēvs pēc 1. Pasaules kara, kad tā bija kā muižas rija, gadu gaitā tā ir pārbūvēta un pielāgota dzīvošanai . Te lielu darbu ieguldīja  mani vecāki”.

Aija un Dzintars ir ļoti darbīgi cilvēki, nekad nav sēdējuši mājās “rokas klēpi salikuši”. Atgriežoties Rites pagastā, vecāku mājās  abi aktīvi turpināja savas darba gaitas, gan abiem strādājot savā saimniecībā, gan iekļaujoties Latvijas lauku tūrisma asociācijas “Lauku ceļotājs” darbībā, gan Aijai darbojoties Rites tautskolas projektā, gan skolās mācot angļu valodu.

Arī šobrīd Aijas un Dzintara ikdiena paiet aktīvi strādājot. Aija pasniedz angļu valodas privātsstundas Neretā, gatavojot skolēnus starptautiskajam angļu valodas eksāmenam IELTS (Starptautiskā angļu valodas eksaminācijas sistēma). Arī Dzintaram darba pietiek. “Pašreiz darbojos pa mājām. Vēlos pabeigt kūts pārbūvi” .Paralēli tam, Dzintars aizraujas ar biohumusa ražošanu.

Aijas un Dzintara lielākais prieks ir viņu dēls Ilgvars un mazbērni Nadīna un Reinis. Arī šajā pēcpusdienā ar nepacietību tiek gaidīts dēls Ilgvars un viņa otrā pusīte Inga.

Jautājot par to, kāda tad ir viņu 50 gadu kopdzīves recepte: Dzintars smejas “Baigi ātri jādzīvo!”. Aija papildina, ka noteikti tā ir vēlēšanās kopā būt. Viņa stāsta: “ Mums nebija laika, kad plēsties. Mūsu dzīves ritms bija ļoti ātrs.” Tāpat Aija uzsver: “Mīlestībai blakus ir jābūt pienākumam.  Ja vērtības pārim sakrīt, tad nodzīvot 50 gadus kopā ir viegli. Tāpat arī saliedē grūtības.”

Sirsnīgi sveicam Aiju un Dzintaru Rutkus Zelta kāzu jubilejā! Novēlam labu veselību un saglabāt tikpat  lielu enerģiju, dzīves sparu un mīlestību!

Sabiedrisko attiecību speciāliste Dita Sala

Drukāt

Privacy Preference Center

Necessary

Advertising

Analytics

Other