Zelta kāzu jubilāri – Velta Valentīna un Sigurds Skrupski.

Šī gada 4.janvārī  Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Daina Vītola, Viesītes novada pašvaldības izpilddirektore Sanita Lūse un sabiedrisko attiecību speciāliste Dita Sala viesojās Lonē, Veltas Valentīnas un Sigurda Skrupsku mājās, kur tika atzīmēta viņu Zelta kāzu jubileja. Interesanti tas, ka Skrupsku ģimenes māju saimnieks Sigurds tiek saukts par Gunāru, kā viņš pats apgalvo: “Tas ir mans otrais vārds”, lai gan dokumentos parādās tikai vārds Sigurds. Tā nu visu viesošanās laiku Sigurds tika saukts par Gunāru.

Skrupsku ģimenes māju saimniece Velta bērnību un skolas gadus aizvadījusi Latgales pusē, Varakļānos, bet Sigurda dzimtā puse ir Saukas pagasts. Jautājot par to, kā tad abi iepazinušies, tika secināts, ka Veltas māsa, varbūt neapzināti, bet ir Veltas un Sigurda  savedēja, jo abi viens otru noskatīja Veltas māsas kāzās. Nepagāja ne gads no tās dienas, kad abi saskatījās un iepazinās, kad Velta un Sigurds savas kāzas svinēja tajā pašā vietā, kur māsa – Saukas pagastā, toreizējā kolhozā “Rekords”.

Todien, 50 gadus atpakaļ, 4. janvārī, Veltas un Sigurda kāzu dienā valdīja barga ziema – mīnus 30 grādi. Kā atceras Sigurds: “Visiem viesiem ausis tika apsaldētas lielā sala dēļ”. Tomēr lielais sals netraucēja kārtīgi nosvinēt šo īpašo notikumu – kāzas. Kā abi atceras, bija lielas un lepnas svinības.  Kāzinieki ar trim volgām devās uz Viesītes pilsētas izpildkomiteju, kur jaunais pāris reģistrēja savu laulību, kāzās piedalījās pūtēju orķestris, kas spēlēja visu nakti, tika secināts, ka “viss kolhozs bija ieradies uz viņu kāzām”. Savukārt, uz jautājumu, kāpēc kāzas svinētas ziemā, Velta smejoties atbild: “Kolhozs bija gatavs palīdzēt kāzas organizēt ziemā, jo pārējos gadalaikos bija pļauja vai sēja vai citi lauksaimniecība darbi”.  Skrupsku pāris savu kāzu dienu atceras ar smaidu sejā un atceroties stāsta dažādus smieklīgus atgadījumus no savas kāzu dienas.

Skrupsku ģimenē izaudzināti divi braši dēli – Aivars un Aigars. Tāpat arī, Skrupsku pāris ļoti lepojas ar savu vedeklu Daigu. Kā Velta stāsta: “Vedekla man ir zelts”. Jau no 70.gadu sākuma Skrupsku pāris dzīvo Saukas pagastā Lonē pašu celtā mājā, jo jau jaunības gados Velta nolēma, ka pašiem jāceļ sava māja. Lai arī Sigurds no  sākuma uz to skatījās skeptiski, tomēr māja tika uzcelta un nu Skrupsku pāris tajā jau dzīvo daudzus gadus.

Mājas saimnieks  visu savu mūžu ir nostrādājis vienā darba vietā – Lones pusē par traktoristu. Sigurds stāsta, ka līdzās traktorista ikdienas darbam, tomēr esot paspējis arī daudz paceļot, piedaloties saimniecības organizētajās ekskursijās – bijis gan Krimā, gan Gruzijā, gan Ukrainā. Savukārt Velta savā darba mūžā strādājusi vairākos darbos, galvenais nosacījums esot bijis darbs, uz kuru līdzi var ņemt mazos bērnus. Tāpat arī, Veltas ikdiena pagāja apsaimniekojot ģimenes piemājas saimniecību  (lopi, dārzi, māja).

Šobrīd, esot pelnītā atpūtā, Veltai un Sigurdam ikdiena paiet rūpējoties par nelielo vistu saimi un veicot mājas soli. Veltai patīk adīt zeķes un risināt krustvārdu mīklas. Savukārt Sigurds savu ikdienu nevar iedomāties bez avīzēm.

Paldies par sirsnīgo uzņemšanu Veltas un Sigurda mājās un novēlam veselību un saticību turpmākajos kopdzīves gados!

Sabiedrisko attiecību speciāliste Dita Sala

Drukāt