Profesora Jāņa Stradiņa vārdi XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku dalībniekiem — sēliešiem

Sēlija – īpatnējs kultūrvēsturisks novads ar savu reģionālo identitāti, etnogrāfiskām atšķirībām, valodnieciskām īpatnībām un senās sēļu cilts apdzīvotības areālu. Šogad XXVI Vispārējos latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkos,kuri notika 1.jūlijā, pirmo reizi Sēlija, apvienojot Aknīstes, Ilūkstes, Jaunjelgavas, Jēkabpils, Neretas, Salas un Viesītes novada pašvaldības, tika pie savas īpašas vietas gājienā. Profesors Jānis Stradiņš, kura dzimtas saknes meklējamas Sēlijā, veltīja vārdus latviešu Dziesmu un Deju svētku dalībniekiem – sēliešiem.

“Mūsu nacionālās valsts simtgades reizē no sirds priecājos par tās krāšņajiem svētkiem un garīgo bagātību. Īpaši iepriecina tas, ka atjaunotās neatkarības gados ir sadzirdēta kopējā korī arī Sēlija, Augšzeme, kā savdabīga Latvijas daļa no Jaunjelgavas līdz Ilūkstei, pāri Viesītei un Neretai, iekļaujot arī Jēkabpili. Mūsu lielajos Dziesmu un Deju svētkos Sēlija nu jau tradicionāli soļo ar savu kolonu un savu sarkanbaltizaļo karogu, kas šajos sēļu novados ieaužas Latvijas sarkanbaltsarkanā karogā.

Atdzimst un pilnveidojas senās sēļu tradīcijas, savdabīgie sēļu tautas tērpi, rodas arvien vairāk sēliešu patriotu, godā tiek turēts Jāņa Jaunsudrabiņa, Jāņa Akurātera, mācītāju un skolotāju Stenderu, mediķa Paula Stradiņa un daudzu kultūras darbinieku mantojums, tiek rīkoti Sēlijas kongresi. Arvien biežāk Sēlijas vārds izskan Latvijas mēroga pasākumos. Mūsu tēvzemi raksturo atšķirīgas reģionālās identitātes, kas mūs dažādo un arī vieno.

Nožēloju, ka šajā svinīgajā dienā veselības dēļ nespēju vairs soļot kopā ar Jums, taču sirdī esmu līdzās un sūtu sveicienus Sēlijai un tās pārstāvjiem, novēlu šai mūsu Latvijas neatņemamai sastāvdaļai godam sagaidīt un aizvadīt nākamo simtgadi, uzturēt sēliskumu paaudzēs.

Dievs, svētī Latviju!”

Prof. Jānis Stradiņš,

Latvijas Zinātņu akadēmijas

Senāta priekšsēdētājs

Drukāt