Atvadu vārdi mūsu novadniekam Ēvaldam Ribulim

Kalna augstākajā virsotnē negaidīti sagriezās puteņa vērpete, no tās uz senču Svētakmeņa klusi nolaidās kāda sniegpārsla ar vēsti, ka pirms 81 gada šai vietā dzimušais Ēvalds Ribulis aizgājis Mūžībā…

Ēvalds Ribulis (1936.06.10. – 2018.20.01.) DZIMIS TĒVA PAŠROCĪGI CELTAJĀS Kalna Druvu mājās Ormaņkalnā. Skolas gaitas uzsāktas Saukas pagasta Ķesteru pamatskolā. Zēns1949. gada 25. martā kopā ar ģimeni izsūtīts uz Omskas apgabalu Sibīrijā. Tur pabeidzis vidusskolu un studējis inženierzinātnes Tomskā. Pēc atgriešanās no izsūtījuma vairāk nekā 40 gadus strādājis uzņēmumā “Latvijas Dzelzceļš”, no tiem astoņus gadus Varšavā.

Kopā ar dzīves biedri Valēriju dzīvojis Ogrē, izaudzināts dēls Oskars, dzimtu turpina trīs mazbērni.

Mums palikuši viņa uzrakstītie stāsti, divas grāmatas par bagātu piepildītu mūžu skarbā laikmetā. Pats vienmēr uzsvēris, ka gara spēks no dzimtās zemes nācis un svarīgākais dzīvē ir ģimenes vērtības un godīgums. Vissiltākā atmiņā novadniekiem pēdējā tikšanās grāmatas “Laikmetu griežos. Ormaņkalna stāsti” atvēršanas svētkos 2017. gada nogalē Ogrē, kad autors jau bija slimnīcā.

Šajā skumjajā brīdī domās esam kopā ar ģimeni un izsakām visdziļāko līdzjūtību. Pateicībā par mūsu novada cildināšanu, jo, mūsu mīļā aizgājēja vārdiem sakot: “Nekur nav tik spožas un tuvas mūžības zvaigznes kā Ormaņkalnā…”

Kaimiņi un draugi

Drukāt